Atstāju. Palaižu. Piedodu. Atbrīvoju

Sievietes daba nav austs no mūžīgas kalpošanas un ērtības apkārtējiem. Gadsimtiem ilgi sievietēm mācīja: «Neesi dusmīga, tu taču esi maiga. Paciet, tu taču esi gudra». Un mēs pieradām norīt aizvainojumus, uzkrājot toksisku nastu, kas iznīcina ķermeni un dvēseli.

Viņas Pasaules filozofija balstās uz lielo iekšējās atbrīvošanās rituālu.

Pienāk brīdis, kad jāpieiet pie robežas un jāsaka: «Es atstāju visu, kas nebija mans. Es palaižu svešus parādus. Es piedodu savus vājumus. Es atbrīvoju vietu dzīvei». Tas nav dumpis pret pasauli. Tā ir atgriešanās mājās — pie sava tīrības, miera un karaliskā cieņas.