Vēstule par robežu, kuru vecākiem nekad nedrīkstētu pārkāpt

Nav nekā briesmīgāka par brīdi, kad tu atver vecākiem savas mājas durvis ar tīru, sirsnīgu sirdi, bet atbildē aiz tavas muguras sāk vīt intrigas un slepenas vienošanās. Kad vecāki aizmirst par neitralitāti un akli nostājas sava dēla vai savas meitas pusē pret otru laulāto.

Iejaukties svešā savienībā, vecāki bieži ir pārliecināti, ka rīkojas pareizi. Bet viņi nezina visu patiesību un pat neapzinās, cik graujošas, nelabojamas sāpes viņi nodara citam cilvēkam un kā sakropļo savu mazbērnu likteņus, saplēšot viņu pasauli gabalos.

Es rakstu šo vēstuli kā atgādinājumu par augstāko dzimtas goda likumu: nekad nekļūstiet par tiesnešiem savu bērnu mājās. Neveidojiet intrigas, nedaliet nedalāmo un nemāciet viņiem, kā dzīvot. Jūsu aicinājums ir būt klusai gaismai un labam atbalstam, nevis spēkam, kas iznīcina to, ko neesat cēlis jūs.