Vēstule par tiem, ko Visums saved kopā atkal un atkal

Liktenim ir pārsteidzošs rokraksts. Gadās tā, ka divi cilvēki pirmo reizi ierauga viens otru krietni pirms tam, kad viņu ceļi patiešām krustojas. Viens ilgs skatiens, kurā nolasāma skaidra vēlme pieiet klāt, uzsākt sarunu, uzaicināt uz randiņu — kamēr jūs abi vēl esat pilnīgi brīvi. Taču tajā mirklī kautrība un nedrošība ņem virsroku. Solis nav sperts, ceļi šķiras, bet atmiņa par šo skatienu kaut kādu iemeslu dēļ paliek iekšā.

Paiet garie astoņi vai deviņi gadi. Un pēkšņi atveras durvis, dzīve jūs atkal sastum kopā, un klusumā notiek acumirklīga, caururbjoša atpazīšana. Viss iekšienē kliedz, ka tā nav nejaušība, bet tagad jau vīrieša ego, bailes vai sveši apstākļi neļauj skaļi izrunāt vienkāršus vārdus: «Es tevi mīlu. Man ir pret tevi jūtas». Un atkal — šķiršanās uz gadiem.

Bet Visums mīl pabeigtus stāstus. Kad mēs neuzdrīkstamies izdarīt izvēli pirmajā reizē, tas nedzēš jūtas — tas dod mums iespēju atkal, un atkal, un atkal. Tas atkārtos notikumus un savedīs jūs kopā tik ilgi, kamēr jūs beidzot neatmetīsit bailes un nepieņemsit savu īsto lēmumu.